Ūdenssporta klubs Kambīze
Vindsērfinga moto
up

Inventārs

Pirmais dēlis un bura

Klasisks jautājums instruktoram: Nu, tad kādu inventāru jūs man ieteiktu pirkt?… Patiesībā, šis ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, jo, lai sniegtu atbildi uz to ir nepieciešams noskaidrot, ar kādu disciplīnu jaunais burātājs vēlēsies nodarboties, kādas ir burātāja spējas, kāds ir izaugsmes potenciāls, kādi ir auguma parametri, cik biezs ir maciņš un kā burātājs sevi redz nākotnē. Skaidrs, ka ar kaut ko ir jāsāk un pareizais sākums ir pie instruktora. Instruktoram bieži vien ir pieejams arī kāds “pirmais” dēlis. Ar burām ir vienkāršāk. Ar kamberotām burām parasti noņemas profi un tie, kam jau ir radusies izteikta vajadzība pēc specifiska inventāra. Savukārt pārējās buras lielos vilcienos atšķiras ar izmantotajiem materiāliem un uzrakstiem uz tām. Tātad, atkal maciņš. Ar dēli, kā jau noprotat būs sarežģītāk. Par to tad arī nākamajā rakstā!

Masta pēdas novietojums

Tātad, noskaidrojām, ka spiediens uz masta pēdu ir trešais atbalsta punkts uz dēļa, kas tieši ietekmē dēļa gaitu. Ar ko sākt? Liekam masta pēdu pa vidu sliedei un dodamies ūdenī. Ja vējš ir optimāls izvēlētajam dēļa tilpumam un buras izmēram, gaitai vajadzētu būt stabilai un vieglai. Lūk, divas tipiskas pazīmes, kas norāda, ka masta pēdas novietojums ir jāmaina:

  • Dēlim smaga gaita, ir sajūta, ka tas it kā līp pie ūdens – masta pēda jāpārvieto uz aizmuguri, lai atslogotu dēļa priekšgalu.
  • Dēlis ir grūti vadāms, priekšgals lēkā uz katra mazākā vilnīša, pie kam ir grūti attīstīt maksimālo ātrumu, jo ir sajūta it kā dēļa aizmugure “artu” ūdeni – masta pēda ir jāpārvieto uz dēļa priekšgalu.

Šie divi ir visbiežāk sastopamiem sarežģījumi, kas rada raizes. Bet, vēl jāmin sekojošas inventāra regulācijas īpatnības, kas arī var ietekmēt dēļa gaitu, pie kam, mainot kādu no šiem regulējumiem var rasties neizpratne, kādēļ iepriekš izvēlētais masta pēdas novietojums nedod vēlamo (ierasto) efektu: mainīta kājsaišu pozīcija, mainīts bomja augstums, izvēlētas dažāda izmēra buras, izvēlēts cits trapečsaišu garums.

Ja kājsaites tiek skrūvētas vairāk uz aizmuguri, iespējams, ka masta pēdu prasīsies pārvietot uz priekšu. Un otrādi.

Ja burātājs ir maza auguma un tādēļ bomis tiek novietots zemu, masta pēda ir jāpārvieto uz aizmuguri, lai novērstu pārāk lielo spiedienu uz dēļa priekšgalu. Ja burātājs ir liela auguma un bomis ir pacelts uz augšu, masta pēda jāpārvieto uz priekšu.

Arī buru dimensijas ietekmē masta pēdas novietojuma izvēli. Lielāka bura – uz priekšu, mazāka – atpakaļ.

Mainot trapečsaišu garumu, arī ir iespējams mainīt spiediena intensitāti uz masta pēdu, līdz ar to var rasties vajadzība pieregulēt masta pēdu, bet šajā gadījumā burātājam vairāk būs jāpaļaujas uz savām izjūtām.

Dažkārt burātāji pie mazāka vēja, lai ātrāk liktu dēlim uzglisēt, izmanto “triku” ar masta pēdas pārvietošanu uz priekšu, šādā veidā veiksmīgāk sadalot spiedienu uz dēļa.

Noslēgumā, īsi par to, kas noteikti jāatceras:

  • Uz priekšu – ja pūš spēcīgs vējš un ir vēlme iegūt lielāku kontroli pār inventāru; vējš ir minimāls un ir vēlēšanās ātrāk uzglisēt; izvēlēta lielāka bura; bomis augstu.
  • Uz aizmuguri – dēlim ir smaga gaita un tas itkā līp pie ūdens; izvēlēta mazāka bura; bomis zemu.

Masta pēda

noderigi_01

Par trapečsaitēm un bomi viss tagad ir skaidrs, spura dēlī arī ielikta pareizā, kājsaites noregulētas – tagad atliek to visu salikt kopā. Pieskrūvējam masta pēdu pa vidu sliedei un… atiet jūriņā! Bet, izrādās, ka ar masta pēdas novietojumu nemaz nav tik vienkārši. Ja vēlamies iedziļināties niansēs un padarīt savu burāšanas sniegumu kvalitatīvāku, tad nāksies papētīt sīkāk, kas un kā.

Vispirms, par to, kādas masta pēdas vispār ir. Populārākās ir Pin un US Cup sistēmas masta pēdas. Atšķirības: Pin sistēmai ir viens perforēts stienītis, kuru ievietojot pagarinātājā notver V veida plāksnīte; US Cup sistēmas pēdai sānos ir 2 metāla pogas, kuras ievietojot pagarinātājā tiek stingri nostiprinātas ar spēcīgas atsperes palīdzību.

Personīgi es uzskatu, ka US Cup sistēmas masta pēdas ir nedaudz drošākas. Bet tas būs būtiski pie lielām slodzēm, piemēram, dodoties jūrā vētras laikā.

Tomēr noteicošais stiprības elements ir gumijas savienojums, kurš ar laiku nolietojas, tādēļ iesaku regulāri nočekot, kādā stāvoklī tā ir. Maiņa – vismaz pēc 2 maksimums 3 sezonām.

noderigi_02

Kad tiek runāts par masta pēdas novietojumu, parasti burātāju vidū izvēršas karstas debates. Un, tik tiešām, pārbīdot masta pēdu tikai par dažiem cm uz priekšu vai atpakaļ būtiski izmainās dēļa gaita.

Kādēļ tā notiek?

Pirmkārt ir jāsaprot, ka burātājs uz dēļa stāv ar 3 kājām! Tieši tā! Bura, kas spiež dēli ar savu svaru un vēja radīto spēku ir ļoti būtisks līdzvara elements. Un tas, kur bura stprinās, jeb, pareizāk sakot, kādā attālumā uz masta pēdas sliedes tā ir nostiprināta, liks dēlim reaģēt atšķirīgi dažādos apstākļos.

Par to sīkāk nākamajā rakstā, jo tēma ir plaša un info būs daudz!

Par bomjiem

Šoreiz – par bomjiem. Vispirms, kādi tie mēdz būt: materiāli – alumīnija, karbona, hibrīdi (puse karbons, puse alumīnijs); disciplīna – race, freeride, wave (wave, freestyle). Tātad – jānoskaidro ar kādu disciplīnu nodarboties un tad jāielūkojas maciņā. Tiem burātājiem, kuru lietošanā esošo buru izmērs nepārsniedz 5.0 kv/m laukumu, nav pārāk jāsatraucas par moderno tehnoloģiju brīnumiem. Ja maciņš neatļauj iegādāties karbona bomi, kurš noteikti būs 3 līdz 4 reizes dārgāks par alumīnija, droši varam iegādāties lētāko. Vienīgi jārēķinās ar to, ka, tā kā alumīnija bomji nav tik stingri, brāzmās braukšana nebūs tik stabila, bet, kā jau liku noprast – MAZAJIEM BURU IZMĒRIEM TAS NAV TIK BŪTISKI! Cits stāsts ir par race inventāru ar lielām kamberotām burām. Lai noturētu buras profilu pie spēcīgām brāzmām labākā izvēle tomēr ir karbons.

Cik augstu? Definīcijas nav, bet pamatā bomis ir rīks pie kā turamies, lai vadītu buru, tātad, tam ir jābūt novietotam tādā augstumā, lai mēs pēc iespējas labāk un arī ērtāk spētu kontrolēt inventāru gaitā. Skaidrs, ka 160cm garam burātājam bomja augstums uz masta būs zemāks kā 190 cm garam burātājam, bet šeit ir jāievēro neliela, bet tomēr nozīmīga nianse – jo bomis tiek novietots augstāk, jo mazāks ir dēļa priekšgala noslogojums, savukārt zemāk novietots bomis ļaus dēļa gaitu vairāk kontrolēt. Kāda ir mana izvēle: bomi vienmēr lieku tieši pa vidu un pieregulēju to atkarībā no burāšanas apstākļiem. Ja vajadzīga lielāka kontrole pie stprāka vēja – laižu bomi zemāk. Ja vēlos vieglāku gaitu un, lai padotos lēcieni, bomi lieku nedaudz augstāk.

Cik dziļi?

Šoreiz runāšu par kājsaitēm. Īsumā: frīstailisti un viļņuburātāji uz dēļa stāv, slalomisti un reiseri dēli kantē no sāna. Pirmie parasti izvēlas ļoti brīvas kājsaites, lai manevra vidū un arī gadījumā, ja seko kritiens pēda nebūtu pilnībā nofiksēta, bet “padotos”, savukārt, otrie bieži vien kājsaitēs iebāž tikai pirkstgalus, jo dēli kantē ar pēdas vidusdaļu vai pat papēžiem. Cik kājsaites turēt vaļīgas gan paliek katra paša ziņā, bet skaidrs ir viens – lai kāda būtu Jūsu izvēlētā disciplīna, kaut kad jau tai kājai ir jāiznāk ārā!

Īsas vai garas?

Man ļoti bieži tiek uzdots jautājums: kādas trapečsaites ir labākas – īsas vai garas? Godīgi sakot tas ir stipri individuāls jautājums, kura noskaidrošanai ir jāņem vērā sekojošas lietas – burātāja augums, burātāja svars, bomja augstums, buru izvēle, u.c. nianses. Trapeču saitēm pamatā ir tikai viens uzdevums – atvieglot slodzi uz rokām. Iekaroties burā jājūtas ērti un iekāršanās un izkarināšanās no tām nedrīkstētu sagādāt mokas. Manuprāt burātājam intuitīvi ir jājūt, kāda garuma trapečsaites izvēlēties. Jāsaprot ir tikai viens princips, jo saites ir garākas, jo ērtāk tās lietot! Pie kam, jo tās ir garākas, jo stāvāk ir novietota bura, kas savukārt, nodrošina maksimāli iespējamo buras laukumu, (tātad, ir iespēja “paņemt vairāk vēja”). Bet ir jāņem vērā sekojoši apstākļi, piemēram, ir burātāji, kuri bomi liek zemu, tad trapečsaišu garums, iespējams, ir jāsamazina. Citi burātāji mēdz burāt ar lielām burām pie stipra vēja, tad šķietami noder īsākas trapečsaites, jo buru ir iespējams vairāk sagāzt uz burātāja pusi, tā samazinot buras laukumu. Un… šādas un citādas nianses var noteikt individuālu pieeju izvēloties saišu garumu.

Lūk, mana izvēle: 28-30″ trapečsaites (atkarībā no ražotāja) pie vidēja augstuma bomja. Mans augums 184cm.

P.S. Slaloma un Race disciplīnās iespējami citi kritēriji, pēc kuriem izvēlēties trapečsaišu garumu.

Spuru formula

Pirms kāda laikā portālā Surfline Valdis no Piekraste.com TEAM uzmeistaroja šādu jauku rakstu par spurām.

pdf Lasīt rakstu